Sakārtot pēc laika ▲ ▼ pēc noklusēšanas nosaukuma ▲ ▼ ieraksta laika ▲ ▼ Zem Sīmanēnu ozola zariem. Valmieras draudzes skolotājs un Valmieras Latviešu biedrības muzeja dibinātājs Voldemārs Dāvids ar dēlu Aleksandru Franci ap 1900. gadu (kreisajā pusē) ar ekskursantiem. Mūža nogalē. Dzejnieks 1936. gadā. Veltījums Gaujai. Dzejnieka rokrakstā. Dzimtās mājas Baloži. Pirmajos 70. 1926. gada foto. Fotogrāfs J. Oše Valmierā. Lepna. Skats uz Apriņķa (Kreisskolas) skolas ēku Rīgas ielas sākumā XIX. gs. beigās. Ar Rīgas vārdu. Ē. Tolka zīmētais Valmieras plāns, 1688. Redzami plānā iezīmētie Rīgas vārti un ravelīns ar bastionu. Plānu 1909. g. pārzīmējis K. fon Löwis. Rīgas vārti. Sākotnējā izskata rekonstrukcija. A. Lapiņa zīmējums, 2006. No Gaujas puses. J. K. Broces zīmētā (celta 1790.) Apriņķa skolas ēka 1791.g. Septiņdesmit. Mākslinieka Bruno Jaunzema zīmētais profesora Endzelīna portrets „Latvju Mēnešraksta”1943.g. Nr.2. Viņa vārdā nosaukta. J. Endzelīna pamatskola Kauguros, 2006. Profesors . 1933. gada foto. Viens no pēdējiem fotouzņēmumiem. Jānis Endzelīns savā dārzā Koknesē 1958. gada vasarā. Apliecinājums. Pirmā no „Latviešu valodas vārdnīcas” sējumu burtnīcām. Vārdnīcu rediģēja un turpināja Jānis Endzelīns. 1926. Mičkēni. Dzimtas mājas 1940.-50. gados. REIZ BIJA. Kādreizējā dzirnavu vieta. 1950. gadi. Toreiz vēl Padomju iela. SVINĪGI. Draudzes iesvētāmie jaunieši nāk no Mācītājmuižas. Pa labi redzamas dzirnavas. 1920. gadi. UZ DZIRNAVU DAMBJA. Dzirnavu skats 20. gs. sākumā. Izdevis P. Skrastiņš Valmierā, 1908. DZIRNAVNIEKS UN DZIRNAVAS. Skats no Valmieras muižas puses, 1900. gadu sākums. Dubultais, laimīgais 2012. gads. Dubultais, laimīgais 2012. gads. Dubultais, laimīgais 2012. gads. Visi vēl kopā. Pēc atvaļināšanās no karadienesta M. Ozols ar piederīgajiem „Kalna – Eniņos”, 1924. g. Students Latvijas universitātē. M. Ozols, 1928. Atkal skolas solā. M. Ozola lūgums Valmieras Valsts Vidusskolas direktoram par uzņemšanu vidusskolas 4. klasē, 1925. Apliecinājums. Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Mārtiņa Ozola vizītkarte, 1920. gadi. Kareivis. Brīvības cīņu laikā.1919. Atvadoties. Vecās aptiekas iekšskats. Pensijā aizvada ilggadīgo provizoru un bijušo aptiekas īpašnieku Johanu fon Erdmanu, 1933. Fotogrāfs J. Oše, Valmierā. Vēstures lieciniece. Valmieras Vecā aptieka, 1920. to gadi. Kopā. Provizors J. fon Erdmanis (2. no kr.) uz kāpnēm ar Vecās aptiekas darbiniecēm, kundzi Emmu Šarloti Alīnu un brāli Edgaru Ludvigu (1. no kr.), 1930. Pēdējais.Vecās aptiekas īpašnieks Johans Heinrihs fon Erdmans. 1900. to gadu sākums. Ar cara ērgli. Tāds izskatījās aptiekas rēķins 1904.g. Uz Rīgas ielas. Jaunuzceltā sieviešu ģimnāzija, 1909. Lepnākā. Apriņķa jeb tā sauktā „Kreisskola” Valmierā. 20. gs. sākumā. Draudzes skolas skolotājs, vēsturnieks Voldemārs Dāvids Balodis un viņa veltījums saviem skolēniem, 1910. Visiecienītākā un populārākā. Valmieras draudzes skola, uz kuru pēc ābeces gudrībām ceļš mērots vairāk kā divu gadsimtu garumā. Brežas skolas rija. Tagad apskatāma Latvijas Brīvdabas etnogrāfijas muzejā. Garšo labi! Pārgaujas puiši ar alus kausiem. Fotografējis un izdevis J. Sarkangalvis Kopā. Fotogrāfs Andrejs Vītols ar ģimeni – sievu Zelmu, meitu Rotu un dēlu Haraldu, 1933. g Ģimene. 1890. gadi. Fotogrāfs J. Pavlovskis. Lai zinātu visi. J. Kristina grafiskā reklāma. Skats no tilta un Pārgaujas puses. 1883. gada pavasaris. Fotogrāfs J. Kristins. Top jaunceltnes. Revolūcijas (Stacijas) iela, 1967. Garām netikt. Tā saucamā „tilta sarga” māja ar posteni pie Gaujas tilta. 1900. to gadu sākums. Joprojām lielākā. Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca, 1965. Visi ceļi ved uz šejieni. Autoosta, 1957.g. Iespaidīgi. Skats uz kooperatīvo sabiedrību „Bekona Eksports”, 1930. g. Tā teritorijā ieguva arī Valmieras minerālūdeni. Kārlienas vārti. Skats uz Stacijas ielas sākumu, 1900. to gadu sākums. Izdevis Treijs, Valmierā. Skaista. Valmieras dzelzceļa stacija, 1930. gadi Iespaidīgi. 1956. gada plūdi Pārgaujā. Skats uz kādreizējo Krasta, tagadējo L. Laicena ielu. Kā Venēcijā. Ar laivu pārvietojoties 1956. gada pavasarī. Ar ormani uz staciju. Mazā Stacijas iela 1922. gada pavasarī.