Atdzimusi. Pēc 1843.g. ugunsgrēka uz vecajiem pamatiem atjaunoja draudzes skolas namu, pēc Jāņa Cimzes pašrocīgi zīmēta projekta. Šeit draudzes skola darbojās līdz pat 1929. gadam. 1900. to g. sāk.
Tradīcija. Otrā Ziemeļlatvijas Dziesmu diena Valmierā 1924. g. 20. jūlijā. Koncertu vieta ar estrādi bija aiz Latviešu biedrības ēkas, pie Rātes upītes.
Pieminot. 1934. g. atklāja pieminekli 1802. g. Kauguru nemieros kritušajiem zemniekiem. Piecus gadus vēlāk, (1939.) – pavasarī, 21. maijā – svinīgi iesvētīja atklāto piemiņas plāksni Kaugurvērī.
Alus godam nopelnīts. Pēc paveiktajiem tilta nostiprināšanas darbiem strādnieki iepozē fotogrāfam. Augšā stāv Pārgaujā dzīvojošais gleznotājs Teodors Ūders. 1908. g. vasara.
Tā bijis. Jaunā aptieka Rīgas ielā 35. Kaimiņos R. Bergfelda namam (mūsdienās Rīgas iela 21; tajā Nordea Bank Finland Plc filiāle un veikals Jutta). Foto 1925. g.
Bez tilta neiztikt. Skats no Gaujas kalna, redzama Stārķa ligzdas (pa kreisi) apbūve. Tilta otrā galā muitnieka māja. Iespiedis un izdevis J. Sarkangalvis, Valmierā, 1904.
Zem Sīmanēnu ozola zariem. Valmieras draudzes skolotājs un Valmieras Latviešu biedrības muzeja dibinātājs Voldemārs Dāvids ar dēlu Aleksandru Franci ap 1900. gadu (kreisajā pusē) ar ekskursantiem.
Ar Rīgas vārdu. Ē. Tolka zīmētais Valmieras plāns, 1688. Redzami plānā iezīmētie Rīgas vārti un ravelīns ar bastionu. Plānu 1909. g. pārzīmējis K. fon Löwis.